Ko būtu svarīgi zināt, nākot uz psihoterapiju:

Pirmā vizīte

Reizēm klienti, piesakoties uz konsultāciju, vaicā, vai viņiem būtu kā īpaši jāsagatavojas vai kas jādara, nākot uz pirmo vizīti. Visbiežāk klientam ir gluži saprotams satraukums, jo būs jāstāsta par sevi, savām grūtībām un savu dzīvi svešam, pirmo reizi ieraudzītam cilvēkam. Es ar to rēķinos un nekādu īpašu sagatavošanos no klienta negaidu. Ja ir vēlme, pirms došanās uz konsultāciju var pārdomāt, kas ir tas, kas šobrīd dzīvē sagādā grūtības vai par kādu jautājumu gribētos aprunāties. Taču pirmā sesija ir veiksmīga arī bez gatavošanās, jo es uzdodu precizējošus jautājumus vai arī mēs uzreiz sākam ar jautājumiem un atbildēm, ja klientam īsti nav skaidrības, kas tieši ir tas, kas viņu apgrūtina. Jāpiebilst, ka parasti pirmās 4 vizītes ir informācijas jeb t.s. anamnēzes ievākšanas laiks, kad es uzdodu jautājumus, jo man ir pēc iespējas labāk jāizprot klienta dzīve un personība.

Konsultēšanas procesa sākums

Katram speciālistam izveidojas savs individuāls stils, kā strādāt ar klientiem. Es par vienu no svarīgākajiem aspektiem uzskatu labas sadarbības izveidošanos ar klientiem, tāpēc konsultēšanas procesa sākumposmā ne tikai ievācu detalizētu informāciju par klienta dzīvesgājumu un grūtībām, kas viņu atvedušas pie manis, bet jau no pirmās sesijas mēģinu apzināt klienta resursus – viņa paša stiprās puses un arī personas, kas varētu viņu atbalstīt grūtā brīdī. Ja šādu personu nav, tad es kļūstu par klienta atbalstu laikā, kad viņš mēģina panākt pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē. Ja klientam ir arī citi cilvēki, kas var viņam sniegt palīdzību, es kļūstu par vienu no atbalsta personām pārmaiņu procesā. Labs kontakts starp klientu un mani, kā arī klienta iekšējie resursi ir galvenais, lai konsultēšanas process būtu veiksmīgs.

Konsultēšanas process

Izprast savas personības būtību un galvenos traucējošos aspektus savā dzīvē visbiežāk ir samērā ilgs process, tāpēc ir svarīgi jau sākumā noskaidrot, vai klients to spēj un ir tam gatavs. Arī psiholoģiskajai saderībai starp klientu un mani ir liela nozīme, tāpēc jāsatiekas klātienē un jāpārliecinās, vai es klientam būšu īstais cilvēks, kuram uzticēt savus pārdzīvojumus un bieži arī noslēpumus. Iemesli, kāpēc mēs pieņemam un uzticamies kādam cilvēkam, bet citam nē, parasti ir neapzināti un es sapratīšu, ja klients nevēlēsies turpināt sadarbību, nespējot vai negribot paskaidrot iemeslus.

Konsultēšanas procesā atbildība tiek dalīta uz pusēm – es kā konsultante uzņemos palīdzēt izvērtēt klienta problēmas, saprast, kā tās radušās, viņam augot un attīstoties, kādi ir grūtību iemesli, kā tos ieraudzīt no jauna skatupunkta un tikt tiem pāri. No klienta es sagaidu gatavību intensīvam darbam un atklātību, cik tas tobrīd ir viņa spēkos. Kā katram cilvēkam, klientam var būt savi noslēpumi, kuros viņš tobrīd nevēlas dalīties, un tas arī tiek respektēts. Dažreiz klients pastāsta savu noslēpumu, kad ir tam gatavs, dažreiz vēlas to paturēt pie sevis līdz pat procesa beigām. Tas ir pilnībā pieņemami.

Konsultēšanas procesa ilgums, par kuru nereti tiek vaicāts, ir vairāk atkarīgs no klienta, nekā no konsultanta. Svarīgs ir problēmu dziļums un cik ilgi tās klienta dzīvē jau eksistē, klienta spēja sadarboties, arī pretestība, kas ir dabiska izmaiņu pavadone (bieži mums šķiet vieglāk nemainīties, bet tad arī problēmu nav iespējams atrisināt). Pretestības pakāpe katram cilvēkam ir individuāla. Viens samērā viegli spēj ieraudzīt un atzīt savas grūtības, cits to ir gatavs ieraudzīt, tikai paejot zināmam laikam. Svarīgi arī, cik gatavs klients ir mainīt savu dzīvi, cik spēcīga ir viņa motivācija.

Kontrakts

Kad ir uzzināta pietiekama informācija par klienta personību, viņa aktuālajām problēmām, kuras klients vēlētos risināt, viņa dzīves svarīgākajiem faktiem, attiecībām ar tuviem cilvēkiem, ģimenes stāvokli, izglītību, darba dzīvi (parasti minētajās 4 sesijās, ja materiāla nav ļoti daudz), mēs ar klientu saskaņojam viedokļus, kādas problēmas un kā risināsim, un noslēdzam mutisku kontraktu. Galvenais tajā ir vienošanās par konsultēšanas procesa mērķiem, lai mēs strādātu vienoti, nevis katrs savā virzienā, nedodot vēlamo uzlabojumu. Kontraktā ietilpst arī vienošanās par konsultāciju laiku (parasti reizi nedēļā, nepieciešamības gadījumā – divas vai vairākas reizes nedēļā), sesiju garumu (manām konsultācijām tas ir 50 minūtes), cenu un gadījumiem, kad izlaistas sesijas nav jāapmaksā. Konsultēšanas praksē klients parasti maksā par izlaistām sesijām, jo tieši viņam katru nedēļu tiek rezervēts noteikts laiks, kas netiek veltīts nevienam citam. Taču ir izņēmumi un arī par tiem notiek vienošanās.

Darbs pēc kontrakta noslēgšanas

Pēc kontrakta noslēgšanas mēs uzsākam regulāru kopīgu darbu. Klients parasti jau ir sācis pierast pie manis un pamazām uzticas arvien vairāk, kas palīdz darbam virzīties uz priekšu. Svarīgs aspekts konsultēšanas procesā ir konfidencialitāte – es kā konsultante neko no klienta stāstītā nedrīkstu atstāstīt trešajām personām. Izņēmums ir gadījumi, ja klients apdraud savu vai cita cilvēka dzīvību (tad ir jāiesaista attiecīgie dienesti). Visos citos gadījumos konsultants drīkst sniegt jebkādu informāciju tikai ar klienta rakstisku piekrišanu. Par supervīzijām, ko man kā konsultantei ir iespēja saņemt pie ilgāk strādājoša kolēģa, ar klientu notiek vienošanās. Klients var arī nepiekrist supervīzijām, taču parasti ir novērojama labvēlīga attieksme, ka vēl kāds speciālists izteiks savu viedokli, jo tas palīdz mūsu kopīgajam darbam. Arī supervīziju gadījumā man kā konsultantei ir jāparūpējas par konfidencialitāti, lai klients netiktu atpazīts. Es un vairāki citi kolēģi reizēm lūdzam, vai klients piekrīt, ka viņa sniegtā informācija (atkal rūpējoties, lai klients netiktu atpazīts) tiek izmantota rakstos, blogos, zinātniskos darbos. Parasti atbilde ir pozitīva – klienti ir pat priecīgi, ja, izmantojot viņu situāciju vai problēmu, tiks palīdzēts arī citiem. Taču, protams, klientam ir tiesības atteikties un tas tiek respektēts.

Pēc iepazīšanās sesijām mēs uzsākam iknedēļas darbu – klients stāsta visu, kas viņam šķiet svarīgs un es, vadoties no savām zināšanām un pieredzes, palīdzu viņam paskatīties uz situāciju dziļāk, arī no dažādām pusēm, nereti izprotot ne tikai savus, bet arī citu cilvēku varbūtējos rīcības motīvus. Padomi tiešā veidā tiek doti ārkārtīgi reti (gandrīz vai vienīgi krīzes situācijās), jo ir svarīgi, lai pieņemtie lēmumi būtu klienta, nevis mani – lai viņš būtu par tiem pārliecināts un apmierināts ar paša izvēlēto ceļu. Es varu palīdzēt apsvērt visus par un pret, atbalstīt un censties saprast, taču neko neuzspiežu, lai klients būtu un paliktu pats savas dzīves autors un galvenais noteicējs – lai viņš justu brīvību izvēlēties un spētu arī uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.

Mans piedāvājums

Tā kā mana pirmā izglītība ir psiholoģijā, bet otrā – psihodinamiskajā psihoterapijā un trešā – ģimenes psihoterapijā (pagaidām nepabeigta), es strādāju ar visa veida psiholoģiskajām problēmām – cilvēka personības attīstību, sāpīgu un traumatisku pieredzi (arī vardarbību), ar dažādām attiecību problēmām, konflikta situācijām, kā arī sniedzu palīdzību krīzes gadījumos (tuvinieka zaudējums, šķiršanās, darba zaudējums, psiholoģiskais spiediens ģimenē, no vecākiem, partnerattiecībās vai darbā, psiholoģiskas un arī fiziskas traumas, kas dziļi iespaidojušas cilvēku un traucē viņam pilnvērtīgi dzīvot). Strādāju ar klientiem, kuri cieš no veģetatīvās distonijas, trauksmes, panikas lēkmēm, bulīmijas, anoreksijas, nomākta garastāvokļa, depresijas. Grūtniecēm, kuras izjūt bailes no dzemdībām, piedāvāju relaksācijas un vizualizācijas vingrinājumus, kas palīdz sagatavoties bērniņa laišanai pasaulē. Relaksācijas un vizualizācijas vingrinājumus konsultācijas laikā varu piedāvāt arī klientiem, kuri izjūt ārkārtīgi lielu trauksmi.

Piedāvāju arī pāru konsultācijas, kuru laikā nosakām grūtības pāra funkcionēšanā un partneriem konsultācijas laikā tiek dota iespēja sarunāties konstruktīvi, bez strīdiem par tām problēmām, kas viņus nomāc, saņemot arī trešās puses (konsultanta) viedokli par esošo situāciju. Pāru konsultācijām netiek slēgts tik detalizēts kontrakts – parasti ir pietiekami apzināt problēmas un vienoties par mērķiem. Ar pāriem arī vienojamies par konsultāciju biežumu – atšķirībā no individuāliem klientiem, pāriem var būt iespējamas arī retākas tikšanās – piemēram, reizi divās nedēļās, jo šajās konsultācijās mēs galveno uzmanību veltām nevis personības izmaiņām, bet risinām attiecību problēmas. Pāru konsultācijas garums ir 90 minūtes, jo diviem cilvēkiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai katrs varētu pastāstīt savu redzējumu.

Ja klientam ir somatiskas (fiziskas) sūdzības, tad paralēli konsultācijām pie manis es lūdzu viņu apmeklēt arī attiecīgās specialitātes ārstu vai ārstus, lai izslēgtu aizdomas par somatisku (fizisku) slimību (vai arī, lai tā tiktu ārstēta) un mēs konsultāciju procesā varētu mierīgi nodarboties ar klienta psiholoģiskajām problēmām. Depresijas (īpaši ieilgušas) gadījumā, kas nopietni apgrūtina klienta dzīvi, es lūdzu klientu apmeklēt psihiatru, lai noteiktu depresijas pakāpi un saņemtu ieteikumu, vai nepieciešami medikamenti, vai arī pietiek ar konsultēšanas procesu.

Kā vairums konsultantu, es nesteidzinu un arī nekavēju klientu, ja viņš ir gatavs doties uz priekšu un risināt jaunas lietas savā dzīvē. Svarīgi ir saprast, ka darbs notiek tieši klienta tempā. Visa procesa garumā tiek nodrošināts mans atbalsts un sapratne. Konsultāciju procesu pabeidzot (par ko notiek abpusēja vienošanās), klients parasti ir atradis sevī spēku dzīvot pilnvērtīgāku, sāpīgu atmiņu nenomāktu, aktīvu dzīvi, kas sniedz viņam gandarījumu.

Par mani:

  • Izglītība: Maģistra diploms klīniskajā psiholoģijā (2003). LU Pedagogijas un psihologijas fakultāte.

  • Psihodrāmas asistentu apmācība (2004). Moreno Institūts Latvijā. 

  • Individuālā psihodinamiskā psihoterapija (bāzes līmenis, 2006). Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātes Psihiatrijas klīnika. 

  • Palīdzības sniegšana krīzes situācijās (2008). Krīžu centrs “Skalbes”.

  • Individuālā psihodinamiskā psihoterapija (kvalifikācijas līmenis – pabeigta pilna izglītība, 2010). Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātes Psihiatrijas klīnika.

  • Daļēji pabeigta izglītība Ģimenes Sistēmiskajā psihoterapijā (2012-2015). “Baltijas Sistēmiskā Apmācība”.

  • Supervizoru un psihoterapijas pasniedzēju apmācība (2013-2015). Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātes Psihiatrijas klīnika.

  • Darba pieredze: no 2003. gada, strādājot institūcijās un privātpraksē. Patlaban: SIA “Kalva”.

  • Profesionālās organizācijas: Eiropas Psihoterapeitu Asociācijas sertificēta biedre, Latvijas Psihoterapeitu biedrības biedre, Latvijas Psihodinamisko psihoterapeitu biedrības biedre, Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas biedre. 

Piedāvāju: Individuālas konsultācijas pieaugušajiem, kā arī konsultācijas pāriem. Konsultācijas notiek 1 reizi nedēļā (izņemot krīzes situācijas, kad var būt nepieciešamas 2-3 konsultācijas nedēļā) pēc iespējas vienā un tajā pašā dienā un laikā. Vienas konsultācijas ilgums: 50 minūtes, pāriem: 90 minūtes. Konsultācijas notiek latviešu valodā. Nenodarbojos ar psiholoģisko izpēti, testēšanu un atzinumu rakstīšanu.

 Es varu strādāt ar:

  • klientiem, kuru grūtībām ikdienas dzīvē ir psiholoģiska rakstura cēlonis – personības attīstības sarežģījumiem (tostarp vecumposmu grūtībām),

  • dažādu attiecību problēmu gadījumos (piemēram, konflikti partnerattiecībās, ar vecākiem, bērniem vai darbā – ar vadību un/vai kolēģiem),

  • sāpīgas un traumatiskas pieredzes gadījumā, arī ja tas noticis sen,

  • krīzes gadījumos (domas par pašnāvību vai sevis ievainošana, tuvinieka zaudējums, šķiršanās, darba zaudējums, psiholoģiskais spiediens ģimenē, no vecākiem, partnerattiecībās vai darbā, psiholoģiskas vai fiziskas traumas, kas traucē pilnvērtīgi dzīvot).

  • klientiem, kuri cieš no veģetatīvās distonijas, trauksmes, panikas lēkmēm, bulīmijas, anoreksijas, nomākta garastāvokļa, depresīvām izjūtām,

  • tiem, kuri vēlas labāk saprast sevi un apkārtējos, un uzlabot attiecības ar viņiem.

Kā pieteikties uz konsultāciju?

Ja Jūs vēlaties pieteikties uz konsultāciju vai uzdot jautājumus, lūdzu, zvaniet man (tālr.+371-29490203)  vai sūtiet e-pastu: ilze.akmene1@gmail.com
Ja es strādāju un nevaru atbildēt uz zvanu, tad atzvanu vēlāk. Arī uz e-pastu atbildu, tikko tas ir iespējams. 

Konsultācijas notiek Rīgas centrā, Elizabetes ielā 10 (ieeja no Antonijas ielas).

Klientu atsauksmes

Klientu atsauksmes:

Vēlos Jums, Ilze, pateikt milzīgu paldies. Jūs esat man devusi rīkus, kā savas līdz šim šķietami nevaldāmās emocijas nevis apspiest vai savaldīt, bet gan ar izpratni atšķetināt, tikt līdz saknei un dzīvot daudz iejūtīgāk pret sevi. Jūs esat arī man iemācījusi patiesi cienīt sevi un savus spēkus, kā man līdz šim tik ļoti trūka.

Anna

 

Pie psihoterapeita parasti griežas galējas nepieciešamības spiesti. Arī es tā darīju. Divreiz. Pirmajā, jo nesapratu sevi un neļāvu nevienam sev palīdzēt. Otrajā, jo neredzēju vairs citu izeju un beidzot biju gatava kļūt atklātai pret sevi. Izmisums, bailes, panika, trauksme un tumšs skats nākotnē bija piespiedis mani (vienmēr visu varošo) griezties pēc palīdzības. Ilze nedod atbildes, bet palīdz tās atrast. Šī terapija ir man palīdzējusi saprast un pieņemt sevi, kāda esmu, palīdzējusi kļūt godīgai un atklātai pret sevi un citiem. Nav vienotas receptes, kā sadzīvot ar paniku un trauksmi, kā dzīvot labāk, bet šajā kabinetā katru reizi ieguvu arvien vairāk un vairāk sirdsmiera. Milzīga pacietība, atbalsts, drošības un brīvības sajūta ir tas, par ko vienmēr būšu pateicīga Jums, Ilze.

Zanda

Mana terapija ilga 2,5 gadus ar pāris mēnešu pārtraukumu. Kopumā tā deva ļoti daudz un dažādās tēmās.
Pirmkārt, palīdzēja sakārtot domas par to, kas es esmu, ko vēlos, kas ir manas stiprās puses. Ļoti noderīgi tā bija, jo pilnībā mainīju nodarbošanos, līdz ar to saņēmu tik ļoti nepieciešamo atbalstu un iedrošinājumu, bez kā šis process būtu bijis sarežģīts vai pat neiespējams.
Otrkārt, terapija palīdzēja atjaunot attiecības ar vīru pēc ļoti nopietnas attiecību krīzes. Saprast un pieņemt otru cilvēku, viņa trūkumus un stiprās puses.
Treškārt, terapijas laikā uzlabojās manas attiecības ar bērniem. Tāpat varēju izprast arī savas bērnības traumas un tās pārstrādāt.
Ceturtkārt, šajā laikā varēju intensīvāk šķetināt savas personības nianses un uzzināt daudz jaunas lietas par sevi.
Kopumā esmu ļoti pateicīga par šīs terapijas laiku. Šobrīd lietas nenorit daudz vieglāk, bet vieglāk ir tajā jomā, ka tagad daudz labāk orientējos sevī, savās sajūtās un zinu, kur man meklēt resursus, lai izvairītos no krīzes situācijām, vai arī kā tās vieglāk un gudrāk pārvarēt. Retāk vainoju citus, bet atgriežos pie sevis un domāju, ko es varu mainīt sevī, lai nonāktu pie vēlamā vai jaunā rezultāta.
Paldies, Ilze!
Katrīna

Mēs kopā pavadījām divus ļoti vērtīgus un saturīgus gadus, un nevienu citu nodarbi es neapmeklēju tik noteikti un regulāri kā terapijas seansus. Protams, tur iedarbojās arī mana gatavība risināt savas problēmas, bet man terapijā palīdzējāt palikt Jūs! Paldies par to!
Terapijas laikā es esmu atradusi ciešu saikni pati ar sevi. Tagad praksē pārliecinos, kuri no maniem vecajiem dēmoniem – senām, pārsvarā iegūtām pārliecībām – ir pavisam pazuduši, bet kuri vēl dzīvi, bet nu jau redzami, sajūtami un atpazīstami. Tā man ir lielākā no terapijas laikā iegūtajām vērtībām – spēja nevis reaģēt uz impulsu pēc veciem scenārijiem, bet gan saprast, ka kādā situācijā esmu uzdūrusies uz vecu scenāriju, un reaģēt atbilstoši šībrīža realitātei. Tas ļoti palīdz uzturēt normālas attiecības ar citiem cilvēkiem, kas, manuprāt, ir liels ieguvums.

Anna

Psihoterapijas seansa laikā ir iespēja saklausīt sevī atbildi uz jautājumu “kā es par to jūtos?”, saņemt gan situācijas teorētisku vērtējumu, gan praktiskus ieteikumus. Ja saka, ka dalīta bēda kļūst par pusbēdu, tad bēda, izlaista cauri terapijai, sašķīst mazās drupačās. Un paliek spēks saskatīt labās lietas, kuru dēļ par dzīvi varam raksturot kā “La grande bellezza” .

Atis

Pie Ilzes nonācu mērķtiecīgu meklējumu rezultātā, lūkojoties pēc atbildēm uz sasāpējušiem “kāpēc” un vēloties gūt atbalstu cīņā ar tā brīža manu pasauli, kas bija kļuvusi agresīva, nedroša un sāpinoša. Mans iekšējais “hitlers” vēlmē pēc perfekcijas, kārtības un kontroles bija padarījis mani nervozu un spazmainu, regulāri sevi pārslogoju ar neskaitāmiem un neizpildāmiem pienākumiem par tēmu “darbs-māja-bērni-ēst-dārzs-utt.”, kritiku vai mājienus uztvēru kā personiski raidītus apvainojumus, kā arī nebiju spējīga risināt konfliktsituācijas, tā vietā biju ātri aizvainojama, emocionāli nogurusi un bieži arī apvainojos.
Terapija palīdzēja gūt jaunus redzes leņķus dažādajām situācijām un attiecībām, izprast sava “hitlera” izpausmes, nebaidīties strīdus situācijās paust savas domas, tādējādi no pasīvās “apvainotās” lomas pārejot uz konstruktīva dialoga veidošanu.
Šobrīd, pēc terapijas, mans “hitlers” šad un tad ir licis par sevi manīt – īpaši brīžos, kad ir nezināma situācija vai jauni temati. Tad man palīdz mūsu sesijās iegūtā spēja fiksēt savas sajūtas un rast sakarības/iemeslus pašsajūtas barometram, apzināties, ka visu es nevaru zināt un kontrolēt. Uzmanu savu emocionālo pašsajūtu, necenšos būt pirmrindniece par katru cenu – man nav vairs “pašizraisītu” saslimšanu, neesmu visu pēdējo pusgadu! Ir reizes, kad negribas neko un tad šo Neko arī atļaujos pēc pilnas programmas.

Elīna

Brīdī, kad piedzīvoju ļoti sāpīgu vilšanos sev tuvā cilvēkā, kuru pazinu jau vairāk kā desmit gadus, sāku meklēt atbildes uz jautājumiem – kādēļ nespēju sevi pasargāt no šādas vilšanās, varbūt nespēju ieraudzīt cilvēkus tādus kādi tie ir. Aizdomājos, ka iespējams pārdzīvojums ko pieredzēju bērnībā, kad šķīrās mani vecāki un visu, kas notika pakārtoti tam, manī ir atstājis kādas neizdzēšamas pēdas, varbūt tas joprojām ietekmē manu dzīvi. Viena nespēju rast atbildes uz saviem jautājumiem, tāpēc nolēmu vērsties pie psihoterapeita.
Psihoterapija ir ļāvusi man palūkoties uz sevi un apkārtējiem citām acīm. Esmu ieguvusi izpratni par to, kas notika ar mani vecāku šķiršanās laikā un pēc tam. Terapijas procesā par lielu pārsteigumu esmu piedzīvojusi emocijas, kas līdz tam netika apjaustas – dusmas uz mammu, sajūtu, ka tētim neesmu svarīga. Terapijas gaitā esmu ar tām tikusi galā un guvusi atziņu, ka arī vecāki ir tikai cilvēki, arī viņi var kļūdīties un tas ļauj viņus mīlēt vēl vairāk. Manuprāt, tas ir viens no būtiskiem ieguvumiem.
Terapijā tiek runāts par jebkuru tēmu, kas tajā brīdī šķiet būtiska, tāpēc tās laikā analizējām arī savas attiecības ar citiem tuviniekiem un dzīvē sastaptajiem vīriešiem. Manuprāt, rezultāta sasniegšanai terapijā galvenā atslēga ir maksimāli atklāta saruna ar savu terapeitu. Atzīšos, ka Ilzes Akmenes kabinetā ir palikušas daudzas manas sāpes, dusmas un stāsi par kuriem neesmu uzdrīkstējusies runāt pat ar ļoti tuviem cilvēkiem.
Caur terapijas procesu esmu sapratusi, ka viss, kas noticis ar mani līdz šim un arī tas, kas vēl notiks, veido mani par tādu personību kāda esmu. Būtisks ieguvums ir tas, ka ar terapijas palīdzību esmu pieņēmusi sevi, arvien apzinātāk spēju pieņemt, ka līdzcilvēki var domāt un rīkoties citādāk. Spēja iejusties cita ādā, kaut nedaudz, ir mana iespēja labāk iepazīt un saprasties ar apkārtējiem, kā arī tas ļauj izvēlēties sev līdzās cilvēkus ar kuriem jūtos harmoniski.
Psihoterapeite nekad nedos gatavu recepti, kā dzīvot vai kā rīkoties. Psihoterapeite ar komentāru vai jautājumu palīdz paraudzīties man uz sajūtām, situācijām no cita skatu punkta, kas ļauj man pašai nonākt pie vēl nebijušām atklāsmēm par ļoti daudzām lietām manā dzīvē. Šeit gribu uzsvērt tieši to, ka tās ir manas atklāsmes, atziņas par savu dzīvi, savām sajūtām nevis aizgūtas no kāda cita, arī ne no terapeita un tā ir viena no lielākajām terapijas vērtībām – saprast pašai. Paldies, Ilze, ka ļāvāt man saprast pašai un bijāt līdzās šajā ceļā.

Lilija

Psihoterapija pie Ilzes ir vieta, kur mani pieņem tādu, kāda esmu, saprot un atbalsta, taču vienlaicīgi maigi izaicina un palīdz attīstīties, pārvarēt ikdienas grūtības un atļaut sev justies gan ļoti priecīgai, gan arī bēdīgai, gan arī droši paust savas dusmas. Ar Ilzes palīdzību gūstu drosmi būt pašai sev.

Dace

Sadarbību ar Ilzi Akmeni vērtēju pozitīvi. Dažu gadu laikā viņa man ir palīdzējusi iepazīt savas gaišās un tumšās puses, izprast cilvēku rīcības motīvus, kā arī analizēt dažādas dzīves situācijas. Ik nedēļas sesijās, esmu iemācījusies un vēl mācos pieņemt sevi, vairāk atklāties cilvēkiem un drosmīgāk realizēt slēptās ambīcijas. Viņa ir pacietīga, uzklausa, izrāda interesi par ikdienas notikumiem un klusuma brīžus necenšas aizpildīt ar liekiem jautājumiem. Pie Ilzes jūtos droši stāstīt par savām problēmām vai pārdzīvojumiem. Viņa neuzspiež savu viedokli un nemudina rīkoties pēc viņas ieskatiem. Ja ir nepieciešams, viņa iedrošina rīkoties, kas daudzkārt ir palīdzējis tiešām izdarīt iecerēto. Ilze palīdz, uzdodot jautājumus par konkrēto problēmu. Man kā nepacietīgam cilvēkam ir bijuši momenti, kad ir bijusi vēlme, lai man uzreiz pasaka, kas tieši ir jādara lietas labā. Tomēr arī saprotu, ka šādi es sev nebūšu daudz palīdzējusi. Tāpēc sesijās mācos būt pacietīga un savā tempā izprast savas personības īpatnību šķautnes, kā arī meklēt risinājumus ikdienas sarežģītajās situācijās.

Lāsma

Kad atnācu terapijā pie Ilzes Akmenes, biju nomocījies ar veģetatīvo distoniju. Bija dienas, kad mani vairs nekas cits neinteresēja, tikai mana pašsajūta. Tā kā man ir savs bizness, pa kādai dienai varēju atļauties veltīt tikai sev un savām dīvainajām sajūtām, bet es no tā biju noguris. Gribējās pozitīvas pārmaiņas. Izgāju cauri visām iespējamajām nepatīkamajām sajūtām ķermenī. Man bija ne tikai sirdsklauves, galvas reiboņi, vates kājas, bet visādas sajūtas, ko negribu pat atcerēties. Un bija lielas bailes nomirt. Biju uz izmeklējumiem pie visādiem ārstiem un man neatrada nevienu slimību.
Terapijas laikā man bija daudz pārsteigumu. Izrādās, tas, ko jūtam un domājam, arī mūsu pagātne, var radīt spēcīgas sajūtas ķermenī. Sākumā neticēju, ka izejot cauri savam dzīvesstāstam, saprotot sevi, vecākus, citus tuviniekus (un, galvenais, visu šo cilvēku rīcības sekas uz mani), es varētu sākt justies labāk. Tomēr tā notika. Nācu pie Ilzes un man bija arvien jauni šausmu stāsti par savu slikto pašsajūtu, bet viņa man pakāpeniski iemācīja vērot sevi un analizēt to, kas bijis pirms nepatīkamajām sajūtām. Sāku redzēt kopsakarību “kā es jūtos – kas notika pirms tam”. Terapijas process bija ilgs un grūts, bet citu izeju es ar šodienas acīm neredzu. Varbūt kāds ir pieveicis distoniju saviem spēkiem, bet man palīdzēja terapija. Esmu ļoti pateicīgs Ilzei un arī tam ārstam, kurš bija tik gudrs, lai nosūtītu mani pie psihoterapeita, nevis izrakstītu kaudzi ar receptēm.

Kaspars