Grūtais piekāpšanās ceļš Print
Written by Administrator   
Wednesday, 07 July 2004 11:54

 

ATTIECĪBAS

 

Grūtais piekāpšanās ceļš

 

Guna PUISĀNE, tālr. 67886805

 

Strīdi rodas, kad saduras divu cilvēku atšķirīgi viedokļi. Lai domstarpības atrisinātu nepieciešams vienoties, taču nereti šī vienošanās var notikt tikai tad, kad viens piekāpjas otram. Kāpēc cilvēks ir gatavs piekāpties un vai tas ir strīda kompromiss, stāsta psihoterapeite Ilze Akmene.

 

Nav kompromisa

«Ir labi zināms teiciens, ka gudrākais piekāpjas. Taču rodas jautājums, kāds ir šis gudrākais? Vai tas, kurš saudzē otru un sevi, vai tas, kurš cenšas izvairīties no konflikta, lai tikai būtu miers?» jautā psihoterapeite. Ja piekāpšanās notikusi no viena cilvēka puses, patiesībā nemaz nepiekrītot otra viedoklim, tad šāda strīda risinājumu nevar nosaukt par kompromisu. «Ja kāds no iesaistītajiem pēc it kā panāktā izlīguma jūtas aizvainots, sāpināts, nesaprasts, nomākts, tad visticamāk, otrs izdarījis uz viņu spiedienu, un cilvēks nav līdz galam pārliecināts, vai panāktā vienošanās ir laba ne tikai pašam, bet arī otram,» paskaidro Ilze Akmene.

Ja tomēr situācija ar vienas puses piekāpšanos otra viedoklim tiek saukts par konflikta atrisinājumu, tad būtu tikai godīgi, ka nākamo domstarpību gadījumā, piekāptos otrs. «Citādāk, ja viena puse regulāri ar dažādām metodēm – ar manipulēšanu, ar glaimiem vai draudiem – panāk, ka otrs piekāpjas, tad tā jau ir cilvēka personības robežu pārkāpšana, kuras atkārtošanos noteikti vajadzētu novērst.»

 

Pasīva agresija

Piekāpšanos otram psihoterapeite dēvē par savu viedokļa ignorēšanu. Ja tas notiek ilgtermiņā, tad tā ir tuvredzīga rīcība. Pašlaik ir miers, bet pēc laika tas var pārvērsties vēl lielākā strīdā. «Tas, kura viedoklim piekāpjas, it kā iegūst varu pār otru, bet tas, kurš piekāpjas un atsakās no sava viedokļa, pārliecības un vajadzībām iegūst upura varu. Tā ir pasīva agresija, kas, ilgi krāta, var izlauzties visnepiemērotākajā brīdī un apmērā, pārsteidzot konflikta partneri,» skaidro Ilze Akmene. Cilvēks, kas visam piekāpjas, ar laiku kļūst arvien neapmierinātāks un dusmīgāks, un tas var iespaidot viņa attiecības ar apkārtējiem. Tātad ieguvējs nav neviens, ne otrs no konfliktā iesaistītajiem, jo spriedzi jūt abi.

 

Novērtēs atklātību

Dažkārt šķiet, ka grūti izteikt savu viedokli priekšniekam, tāpēc darbinieks ir gatavs viņam piekāpties. Tomēr reizēm ir pavisam pretēji, kad, izsakot savas domas, cilvēks iegūst lielāku cieņu un uzticēšanos, jo patiesums visbiežāk tiek vērtēts augstāk par izlikšanos. Protams, ja konflikta partneris ir dominējoša, egocentriska personība, kurai svarīgi, lai citi viņam piekrīt, atklātība tiks novērtēta ļoti reti. «Šādus cilvēkus apmierina tikai «jā» viņu viedoklim. Otra domas un idejas viņus neinteresē, pat ja tās ir oriģinālas vai potenciāli noderīgas darbā. Drīzāk varētu pavīdēt skaudība, kāpēc to neizdomāju es, un otra cilvēka iniciatīva var pat tikt uztverta kā nodevība,» uzskata psihoterapeite. Ja blakus cilvēki neņem vēra tavu viedokli, tad vai ir vērts būt šāda cilvēka sabiedrībā?

 

Piekrist arī bērnam

Skaidrs, ka mazam bērnam ir jāpiekāpjas savu vecāku vēlmēm un ierosmēm, taču tad, kad tas kļūst pieaudzis, vecākiem ir jāsaprot, ka ir laiks laist grožus vaļīgāk, jāsāk respektēt arī viņu domas. Ilze Akmene uzskata, ka ir attiecības, kuru modelis kopš bērnības palicis nemainīgs – vecāki tie gudrie, bet bērni vienmēr mazi un nezinoši. Ja bērns jau ir pieaudzis, ar laiku viņu sāks tracināt mātes vai tēva despotisms, un tas var būt iemesls lielam konfliktam. «Mēdz gadīties, ka vecāki un pieaugušie bērni konfliktē gadiem, jo ne vieni, ne otri nav pamanījuši sevī un arī otrā resursus un gatavību mainīties,» teic psihoterapeite.

 

Prasa elastību

Tātad piekāpšanās strīdiem ir kompromiss tikai tad, kad tas notiek pārmaiņus – vienreiz viens, otrreiz otrs. Piekāpšanās no cilvēka prasa elastību un spēju bez sevis un savām vajadzībām redzēt arī otru, spēt iejusties otra ādā. Par to psihoterapeite stāsta: «Cilvēki augot sevī attīsta dažādus empātijas – iejušanās – spēju līmeņus. Tas, kā spēj iejusties otrā un pielāgoties citiem, lielā mērā nāk no attiecībām ģimenē. Taču arī dzīves laikā, pie tā piestrādājot, ir iespējams šo empātijas līmeni mainīt pozitīvā virzienā,» teic Ilze Akmene, uzskatīdama, ka saprotošs, elastīgs cilvēks pats sapratīs un jutīs, kādās situācijās vajag pastāvēt par savu viedokli un kādās tomēr jāpielāgojas citiem.

 

Atzīt kļūdas

Strīds starp mīļoto cilvēku, draugiem vai darba kolēģi var rasties no tā, ka cilvēks nevēlas atzīt savas kļūdas, jo tāda piekāpšanās nozīmē pateikt vārdus «Es kļūdījos». Cilvēki, kas tiecas būt perfekti nav spējīgi to atzīt. Psihoterapeite skaidro, ka tas ir atkarīgs no tā, kāda bijusi bērnība, kā pret bērna pieļautajām kļūdām izturējušies vecāki. «Ja katrā no tām bērns ir bargi sodīts, kaunināts un izsmiets, ir saprotams, ka pieaugušā dzīvē, kad pretestības spēja pieaugusi, cilvēks cīnīsies līdz pēdējam, lai savu kļūdu neatzītu un neatkārtotos situācija, kad viņu soda, kaunina vai izsmej,» paskaidro Ilze Akmene. Ja cilvēks piepeši atzinis savu kļūdu, to vajadzētu novērtēt kā lielu soli uz priekšu viņa izaugsmē un nekādā gadījumā nekritizēt. Savu kļūdu var atzīt arī ar humoru, pašam veselīgi pasmieties par nepareizi pieļauto domu, jo smiekli mazina trauksmi un cenšanos vienmēr būt perfektam.

 

DER ZINĀT!

  • Piekāpties otra viedoklim un pašam par to nebūt mierā – tas nav strīda atrisinājums

Piekāpšanās strīdiem ir kompromiss tikai tad, kad tas notiek pārmaiņus – vienreiz viens, otrreiz otrs

Ja viena puse regulāri ar dažādām metodēm panāk, ka otrs piekāpjas, tad tā ir cilvēka personības robežu pārkāpšana, kuras atkārtošanos noteikti vajadzētu novērst

Cilvēks, kas visam piekāpjas, ar laiku kļūst arvien neapmierinātāks un dusmīgāks, un tas var iespaidot viņa attiecības ar apkārtējiem

Piekāpšanās no cilvēka prasa elastību un spēju bez sevis un savām vajadzībām redzēt arī otru

Spēja atzīt, ka esi pieļāvis kļūdu, – arī tā ir piekāpšanās

 

 

ATKLĀTĪBA. Dažkārt šķiet, ka grūti izteikt savu viedokli priekšniekam, tāpēc darbinieks ir gatavs viņam piekāpties. Tomēr reizēm ir pavisam pretēji, kad, izsakot savas domas, cilvēks iegūst lielāku cieņu un uzticēšanos

Last Updated ( Tuesday, 22 February 2011 16:18 )