Klientu atsauksmes

Mēs kopā pavadījām divus ļoti vērtīgus un saturīgus gadus, un nevienu citu nodarbi es neapmeklēju tik noteikti un regulāri kā terapijas seansus. Protams, tur iedarbojās arī mana gatavība risināt savas problēmas, bet man terapijā palīdzējāt palikt Jūs! Paldies par to!
Terapijas laikā es esmu atradusi ciešu saikni pati ar sevi. Tagad praksē pārliecinos, kuri no maniem vecajiem dēmoniem – senām, pārsvarā iegūtām pārliecībām – ir pavisam pazuduši, bet kuri vēl dzīvi, bet nu jau redzami, sajūtami un atpazīstami. Tā man ir lielākā no terapijas laikā iegūtajām vērtībām – spēja nevis reaģēt uz impulsu pēc veciem scenārijiem, bet gan saprast, ka kādā situācijā esmu uzdūrusies uz vecu scenāriju, un reaģēt atbilstoši šībrīža realitātei. Tas ļoti palīdz uzturēt normālas attiecības ar citiem cilvēkiem, kas, manuprāt, ir liels ieguvums.

Anna

Psihoterapijas seansa laikā ir iespēja saklausīt sevī atbildi uz jautājumu “kā es par to jūtos?”, saņemt gan situācijas teorētisku vērtējumu, gan praktiskus ieteikumus. Ja saka, ka dalīta bēda kļūst par pusbēdu, tad bēda, izlaista cauri terapijai, sašķīst mazās drupačās. Un paliek spēks saskatīt labās lietas, kuru dēļ par dzīvi varam raksturot kā “La grande bellezza” .

Atis

Pie Ilzes nonācu mērķtiecīgu meklējumu rezultātā, lūkojoties pēc atbildēm uz sasāpējušiem “kāpēc” un vēloties gūt atbalstu cīņā ar tā brīža manu pasauli, kas bija kļuvusi agresīva, nedroša un sāpinoša. Mans iekšējais “hitlers” vēlmē pēc perfekcijas, kārtības un kontroles bija padarījis mani nervozu un spazmainu, regulāri sevi pārslogoju ar neskaitāmiem un neizpildāmiem pienākumiem par tēmu “darbs-māja-bērni-ēst-dārzs-utt.”, kritiku vai mājienus uztvēru kā personiski raidītus apvainojumus, kā arī nebiju spējīga risināt konfliktsituācijas, tā vietā biju ātri aizvainojama, emocionāli nogurusi un bieži arī apvainojos.
Terapija palīdzēja gūt jaunus redzes leņķus dažādajām situācijām un attiecībām, izprast sava “hitlera” izpausmes, nebaidīties strīdus situācijās paust savas domas, tādējādi no pasīvās “apvainotās” lomas pārejot uz konstruktīva dialoga veidošanu.
Šobrīd, pēc terapijas, mans “hitlers” šad un tad ir licis par sevi manīt – īpaši brīžos, kad ir nezināma situācija vai jauni temati. Tad man palīdz mūsu sesijās iegūtā spēja fiksēt savas sajūtas un rast sakarības/iemeslus pašsajūtas barometram, apzināties, ka visu es nevaru zināt un kontrolēt. Uzmanu savu emocionālo pašsajūtu, necenšos būt pirmrindniece par katru cenu – man nav vairs “pašizraisītu” saslimšanu, neesmu visu pēdējo pusgadu! Ir reizes, kad negribas neko un tad šo Neko arī atļaujos pēc pilnas programmas.

Elīna

Brīdī, kad piedzīvoju ļoti sāpīgu vilšanos sev tuvā cilvēkā, kuru pazinu jau vairāk kā desmit gadus, sāku meklēt atbildes uz jautājumiem – kādēļ nespēju sevi pasargāt no šādas vilšanās, varbūt nespēju ieraudzīt cilvēkus tādus kādi tie ir. Aizdomājos, ka iespējams pārdzīvojums ko pieredzēju bērnībā, kad šķīrās mani vecāki un visu, kas notika pakārtoti tam, manī ir atstājis kādas neizdzēšamas pēdas, varbūt tas joprojām ietekmē manu dzīvi. Viena nespēju rast atbildes uz saviem jautājumiem, tāpēc nolēmu vērsties pie psihoterapeita.
Psihoterapija ir ļāvusi man palūkoties uz sevi un apkārtējiem citām acīm. Esmu ieguvusi izpratni par to, kas notika ar mani vecāku šķiršanās laikā un pēc tam. Terapijas procesā par lielu pārsteigumu esmu piedzīvojusi emocijas, kas līdz tam netika apjaustas – dusmas uz mammu, sajūtu, ka tētim neesmu svarīga. Terapijas gaitā esmu ar tām tikusi galā un guvusi atziņu, ka arī vecāki ir tikai cilvēki, arī viņi var kļūdīties un tas ļauj viņus mīlēt vēl vairāk. Manuprāt, tas ir viens no būtiskiem ieguvumiem.
Terapijā tiek runāts par jebkuru tēmu, kas tajā brīdī šķiet būtiska, tāpēc tās laikā analizējām arī savas attiecības ar citiem tuviniekiem un dzīvē sastaptajiem vīriešiem. Manuprāt, rezultāta sasniegšanai terapijā galvenā atslēga ir maksimāli atklāta saruna ar savu terapeitu. Atzīšos, ka Ilzes Akmenes kabinetā ir palikušas daudzas manas sāpes, dusmas un stāsi par kuriem neesmu uzdrīkstējusies runāt pat ar ļoti tuviem cilvēkiem.
Caur terapijas procesu esmu sapratusi, ka viss, kas noticis ar mani līdz šim un arī tas, kas vēl notiks, veido mani par tādu personību kāda esmu. Būtisks ieguvums ir tas, ka ar terapijas palīdzību esmu pieņēmusi sevi, arvien apzinātāk spēju pieņemt, ka līdzcilvēki var domāt un rīkoties citādāk. Spēja iejusties cita ādā, kaut nedaudz, ir mana iespēja labāk iepazīt un saprasties ar apkārtējiem, kā arī tas ļauj izvēlēties sev līdzās cilvēkus ar kuriem jūtos harmoniski.
Psihoterapeite nekad nedos gatavu recepti, kā dzīvot vai kā rīkoties. Psihoterapeite ar komentāru vai jautājumu palīdz paraudzīties man uz sajūtām, situācijām no cita skatu punkta, kas ļauj man pašai nonākt pie vēl nebijušām atklāsmēm par ļoti daudzām lietām manā dzīvē. Šeit gribu uzsvērt tieši to, ka tās ir manas atklāsmes, atziņas par savu dzīvi, savām sajūtām nevis aizgūtas no kāda cita, arī ne no terapeita un tā ir viena no lielākajām terapijas vērtībām – saprast pašai. Paldies, Ilze, ka ļāvāt man saprast pašai un bijāt līdzās šajā ceļā.

Lilija

Psihoterapija pie Ilzes ir vieta, kur mani pieņem tādu, kāda esmu, saprot un atbalsta, taču vienlaicīgi maigi izaicina un palīdz attīstīties, pārvarēt ikdienas grūtības un atļaut sev justies gan ļoti priecīgai, gan arī bēdīgai, gan arī droši paust savas dusmas. Ar Ilzes palīdzību gūstu drosmi būt pašai sev.

Dace

Sadarbību ar Ilzi Akmeni vērtēju pozitīvi. Dažu gadu laikā viņa man ir palīdzējusi iepazīt savas gaišās un tumšās puses, izprast cilvēku rīcības motīvus, kā arī analizēt dažādas dzīves situācijas. Ik nedēļas sesijās, esmu iemācījusies un vēl mācos pieņemt sevi, vairāk atklāties cilvēkiem un drosmīgāk realizēt slēptās ambīcijas. Viņa ir pacietīga, uzklausa, izrāda interesi par ikdienas notikumiem un klusuma brīžus necenšas aizpildīt ar liekiem jautājumiem. Pie Ilzes jūtos droši stāstīt par savām problēmām vai pārdzīvojumiem. Viņa neuzspiež savu viedokli un nemudina rīkoties pēc viņas ieskatiem. Ja ir nepieciešams, viņa iedrošina rīkoties, kas daudzkārt ir palīdzējis tiešām izdarīt iecerēto. Ilze palīdz, uzdodot jautājumus par konkrēto problēmu. Man kā nepacietīgam cilvēkam ir bijuši momenti, kad ir bijusi vēlme, lai man uzreiz pasaka, kas tieši ir jādara lietas labā. Tomēr arī saprotu, ka šādi es sev nebūšu daudz palīdzējusi. Tāpēc sesijās mācos būt pacietīga un savā tempā izprast savas personības īpatnību šķautnes, kā arī meklēt risinājumus ikdienas sarežģītajās situācijās.

Lāsma

Kad atnācu terapijā pie Ilzes Akmenes, biju nomocījies ar veģetatīvo distoniju. Bija dienas, kad mani vairs nekas cits neinteresēja, tikai mana pašsajūta. Tā kā man ir savs bizness, pa kādai dienai varēju atļauties veltīt tikai sev un savām dīvainajām sajūtām, bet es no tā biju noguris. Gribējās pozitīvas pārmaiņas. Izgāju cauri visām iespējamajām nepatīkamajām sajūtām ķermenī. Man bija ne tikai sirdsklauves, galvas reiboņi, vates kājas, bet visādas sajūtas, ko negribu pat atcerēties. Un bija lielas bailes nomirt. Biju uz izmeklējumiem pie visādiem ārstiem un man neatrada nevienu slimību.
Terapijas laikā man bija daudz pārsteigumu. Izrādās, tas, ko jūtam un domājam, arī mūsu pagātne, var radīt spēcīgas sajūtas ķermenī. Sākumā neticēju, ka izejot cauri savam dzīvesstāstam, saprotot sevi, vecākus, citus tuviniekus (un, galvenais, visu šo cilvēku rīcības sekas uz mani), es varētu sākt justies labāk. Tomēr tā notika. Nācu pie Ilzes un man bija arvien jauni šausmu stāsti par savu slikto pašsajūtu, bet viņa man pakāpeniski iemācīja vērot sevi un analizēt to, kas bijis pirms nepatīkamajām sajūtām. Sāku redzēt kopsakarību “kā es jūtos – kas notika pirms tam”. Terapijas process bija ilgs un grūts, bet citu izeju es ar šodienas acīm neredzu. Varbūt kāds ir pieveicis distoniju saviem spēkiem, bet man palīdzēja terapija. Esmu ļoti pateicīgs Ilzei un arī tam ārstam, kurš bija tik gudrs, lai nosūtītu mani pie psihoterapeita, nevis izrakstītu kaudzi ar receptēm.

Kaspars