Pirmā vizīte
Reizēm klienti, piesakoties uz psihoterapiju, vaicā, vai viņiem būtu kā īpaši jāsagatavojas vai kas jādara, nākot uz pirmo vizīti. Visbiežāk klientam ir gluži saprotams satraukums, jo būs jāstāsta par sevi, savām grūtībām un savu dzīvi svešam, pirmo reizi ieraudzītam cilvēkam. Es ar to rēķinos un nekādu īpašu sagatavošanos no klienta negaidu. Ja ir vēlme, pirms došanās uz konsultāciju var pārdomāt, kas ir tas, kas šobrīd dzīvē sagādā grūtības vai par kādu jautājumu vajadzētu izrunāties. Taču pirmā sesija ir veiksmīga arī bez gatavošanās, jo, klausoties klienta stāstā, es uzdodu precizējošus jautājumus vai arī mēs uzreiz sākam ar jautājumiem un atbildēm, ja klientam īsti nav skaidrības, kas tieši ir viņa grūtības. Jāpiebilst, ka parasti pirmās 3 – 4 vizītes ir informācijas jeb t.s. anamnēzes ievākšanas laiks, kad es uzdodu jautājumus, jo man ir pēc iespējas labāk jāizprot klienta dzīve un personība.
Psihoterapijas procesa sākums
Katram speciālistam ir savs individuāls stils, kā strādāt ar klientu. Es par vienu no svarīgākajiem aspektiem uzskatu labas sadarbības izveidošanos ar klientu, tāpēc psihoterapijas procesa sākumposmā ne tikai ievācu detalizētu informāciju par klienta dzīvesgājumu un grūtībām, kas viņu atvedušas pie manis, bet jau no pirmās sesijas mēģinu apzināt klienta resursus – viņa paša stiprās puses un arī personas, kas varētu klientu atbalstīt grūtā brīdī. Ja šādu personu nav, tad es kļūstu par klienta atbalstu laikā, kad viņš mēģina panākt pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē. Ja klientam ir arī citi cilvēki, kas var viņam sniegt palīdzību, es kļūstu par vienu no atbalsta personām pārmaiņu procesā. Labs kontakts starp klientu un mani, kā arī klienta iekšējie resursi ir galvenais, lai konsultēšanas process būtu veiksmīgs.
Psihoterapijas process
Izprast savas personības būtību un galvenos traucējošos aspektus savā dzīvē bieži ir samērā ilgs process, tāpēc ir svarīgi jau pašā sākumā noskaidrot, vai klients to spēj un ir tam gatavs. Arī psiholoģiskajai saderībai starp klientu un mani ir liela nozīme, tāpēc jāsatiekas klātienē un jāpārliecinās, vai es klientam būšu īstais cilvēks, kuram uzticēt savus pārdzīvojumus, situācijas un izjūtas, kas varbūt nav atklātas vēl nevienam. Iemesli, kāpēc mēs pieņemam un uzticamies kādam cilvēkam, bet citam nē, parasti ir neapzināti, un es sapratīšu, ja klients nevēlēsies turpināt sadarbību.
Psihoterapijas procesā atbildība tiek dalīta uz pusēm – es uzņemos palīdzēt izvērtēt klienta problēmas, saprast, kā tās radušās, viņam augot un attīstoties, kādi ir grūtību iemesli, kā tos ieraudzīt no jauna skatupunkta un tikt tiem pāri. No klienta es sagaidu gatavību nopietnam darbam un atklātību, cik tas tobrīd ir viņa spēkos. Kā katram cilvēkam, klientam var būt savi noslēpumi, kuros viņš tobrīd nevēlas dalīties, un es to respektēju. Dažreiz klients pastāsta savu noslēpumu, kad ir tam gatavs, dažreiz vēlas to paturēt pie sevis līdz pat procesa beigām. Tas ir pilnībā pieņemami.
Psihoterapijas procesa ilgums, par kuru nereti tiek vaicāts, ir vairāk atkarīgs no klienta, nekā no manis. Svarīgs ir problēmu dziļums un cik ilgi tās klienta dzīvē jau eksistē, klienta spēja sadarboties, arī pretestība, kas ir dabiska izmaiņu pavadone (bieži mums šķiet vieglāk nemainīties, bet tad arī problēmu nav iespējams atrisināt). Pretestības pakāpe katram cilvēkam ir individuāla. Viens samērā viegli spēj ieraudzīt un atzīt savas grūtības, cits to ir gatavs ieraudzīt, tikai paejot zināmam laikam. Svarīgi arī, cik gatavs klients ir mainīt savu dzīvi, cik spēcīga ir viņa motivācija.
Kontrakts
Kad ir uzzināta pietiekama informācija par klienta personību, viņa aktuālajām grūtībām, kuras klients vēlētos mainīt, viņa dzīves svarīgākajiem faktiem, attiecībām ar tuviem cilvēkiem, ģimenes stāvokli, izglītību, darba dzīvi (parasti minētajās 3 – 4 sesijās, ja vien materiāla nav ļoti daudz), mēs ar klientu saskaņojam viedokļus, kādas problēmas un kā risināsim, un noslēdzam mutisku kontraktu. Galvenais tajā ir vienošanās par konsultēšanas procesa mērķiem, lai mēs strādātu vienoti, nevis katrs savā virzienā, nepanākot vēlamo uzlabojumu. Kontraktā ietilpst arī vienošanās par konsultāciju laiku (parasti reizi nedēļā, nepieciešamības gadījumā divas, reti – vairāk nekā divas reizes nedēļā), sesiju garumu (manām konsultācijām tas ir 50 minūtes), cenu un gadījumiem, kad izlaistas sesijas nav jāapmaksā. Psihoterapijas praksē klients parasti maksā par izlaistām sesijām, jo tieši viņam katru nedēļu tiek rezervēts noteikts laiks, kas netiek veltīts nevienam citam. Taču ir izņēmumi (piemēram, atvaļinājumi vai nonākšana slimnīcā), un arī par tiem notiek vienošanās. Vieglāku slimību, komandējumu utt. gadījumā parasti organizējam attālinātas sesijas. Ja klients fiziski nespēj nonākt terapijas kabinetā, dzīvo citā pilsētā vai citā valstī, attālinātas sesijas atliek kā vienīgā iespēja veikt psihoterapiju.
Darbs pēc kontrakta noslēgšanas
Pēc kontrakta noslēgšanas mēs uzsākam regulāru darbu. Klients parasti jau ir sācis pierast pie manis un pamazām uzticas arvien vairāk, kas palīdz darbam virzīties uz priekšu. Svarīgs aspekts psihoterapijas procesā ir konfidencialitāte – es neko no klienta teiktā nedrīkstu atstāstīt trešajām personām. Izņēmums ir gadījumi, ja klients apdraud savu vai cita cilvēka dzīvību (tad ir jāiesaista attiecīgie dienesti). Visos citos gadījumos es drīkstu sniegt jebkādu informāciju tikai ar klienta rakstisku piekrišanu. Par supervīzijām, ko man ir iespēja saņemt pie vairāk pieredzējuša kolēģa, ar klientu notiek vienošanās. Klients var arī nepiekrist supervīzijām, taču parasti ir novērojama labvēlīga attieksme, ka vēl kāds speciālists izteiks savu viedokli, jo tas jau palīdz mūsu kopīgajam darbam. Es un vairāki citi kolēģi reizēm lūdzam, vai klients piekrīt, ka viņa sniegtā informācija (parūpējoties, lai klients netiktu atpazīts) tiek izmantota rakstos, blogos, zinātniskos darbos. Savos romānos es līdz šim neesmu izmantojusi neko no klientu stāstītā, taču, lūdzot atļauju, atbilde parasti ir pozitīva – klienti ir pat priecīgi, ja, izmantojot viņu situāciju vai problēmu, tiks palīdzēts arī citiem, ja vien klientu publikācijā nevar atpazīt. Taču, klientam, protams, ir tiesības atteikties un es to respektēju.
Pēc iepazīšanās sesijām mēs uzsākam iknedēļas darbu – klients stāsta visu, kas viņam šķiet svarīgs un es, vadoties no savām zināšanām un pieredzes, palīdzu viņam paskatīties uz situāciju dziļāk, arī no dažādām pusēm, nereti izprotot ne tikai klienta, bet arī citu cilvēku varbūtējos rīcības motīvus. Padomi tiešā veidā tiek doti ārkārtīgi reti (gandrīz vai vienīgi krīzes situācijās), jo ir svarīgi, lai pieņemtie lēmumi būtu klienta paša, nevis mani – lai viņš būtu par tiem pārliecināts un apmierināts ar sevis izvēlēto ceļu. Es varu palīdzēt apsvērt visus par un pret, atbalstīt un censties saprast, taču neko neuzspiežu, lai klients būtu un paliktu pats savas dzīves autors un galvenais noteicējs – lai viņš justu brīvību izvēlēties un spētu arī uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.
Mans piedāvājums
Tā kā mana pirmā izglītība ir psiholoģijā, bet divas citas psihoterapijā, es strādāju ar psiholoģiskām problēmām, lietojot gan psihodinamiskas, gan ģimenes sistēmiskās, gan psihodrāmas, gan kognitīvi biheiviorālās un shēmu terapijas metodes (pēdējās divas sistemātiski apgūtas semināros). Mans darbs galvenokārt saistās ar cilvēka personības izpratni, attīstību un vēlamajām izmaiņām, vietu un lomu ģimenē, sāpīgu un traumatisku pieredzi (arī dažāda veida vardarbību), izdegšanu, attiecību problēmām un konflikta situācijām. Sniedzu palīdzību krīzes gadījumos (tuvinieka slimība vai zaudējums, šķiršanās, psiholoģisks spiediens no vecākiem, partnerattiecībās vai darbā). Strādāju arī ar klientiem, kuri cieš no veģetatīvās distonijas, trauksmes un panikas lēkmēm. Saskaros arī ar klientiem, kuriem ir nomākts garastāvoklis vai depresija. Tā kā pati darbojos arī literatūrā, labprāt strādāju ar radošām personībām, kas bieži izveidojušas pašas savu, spilgtu pasauli.
Piedāvāju arī pāru konsultācijas, kuru laikā nosakām grūtības pāra funkcionēšanā, un partneriem konsultācijas laikā tiek dota iespēja sarunāties konstruktīvi, bez strīdiem par tām problēmām, kas viņus nomāc, saņemot arī manu kā neitrālas personas viedokli par esošo situāciju. Pāru konsultācijām netiek slēgts tik detalizēts kontrakts – parasti ir pietiekami apzināt problēmas un vienoties par mērķiem. Ar pāriem arī vienojamies par konsultāciju biežumu – atšķirībā no individuāliem klientiem, pāriem parasti sesijas ir retākas – piemēram, reizi divās nedēļās, jo šajās konsultācijās mēs galveno uzmanību veltām nevis personības izmaiņām, bet risinām attiecību problēmas. Pāru konsultācijas garums ir 90 minūtes, jo diviem cilvēkiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai katrs varētu pastāstīt savu redzējumu.
Ja klientam ir somatiskas (fiziskas) sūdzības, kā arī jau minētā veģetatīvā distonija, ja tā spilgti izpaužas kā kādu orgānu darbības traucējumi, tad paralēli konsultācijām pie manis es lūdzu klientu apmeklēt arī attiecīgās specialitātes ārstu vai ārstus, lai izslēgtu aizdomas par somatisku (fizisku) slimību (vai arī, lai tā tiktu ārstēta) un mēs psihoterapijas procesā varētu mierīgi nodarboties ar klienta psiholoģiskajām problēmām. Depresijas (īpaši ieilgušas) gadījumā, kas nopietni apgrūtina klienta dzīvi, es lūdzu klientu apmeklēt psihiatru, lai saņemtu ieteikumu, vai nepieciešami medikamenti, vai arī pietiek ar psihoterapijas procesu. Man pašai ir pieejami testi, kas nosaka depresijas pakāpi, taču ārsta konsultācija visbiežāk tomēr ir nepieciešama.
Es nesteidzinu un arī nekavēju klientu, ja viņš ir gatavs doties uz priekšu un risināt jaunas lietas savā dzīvē. Svarīgi ir saprast, ka darbs notiek tieši klienta tempā. Visa procesa garumā es nodrošinu klientu ar sapratni un atbalstu. Pats svarīgākais man šķiet sargāt klienta pašcieņu un līdzās esošajām neradīt jaunas traumas psihoterapijā. Sadarbības procesu pabeidzot (par ko notiek abpusēja vienošanās), klients parasti ir atradis sevī spēku dzīvot pilnvērtīgāku, sāpīgu atmiņu nenomāktu, aktīvu dzīvi, kas sniedz viņam patiesu gandarījumu.