Grūtības satuvina Print
Written by Administrator   
Monday, 26 September 2011 13:42

Grūtības satuvina


Guna PUISĀNE, tel. 67886805


Priekos un bēdās, vienmēr kopā – tā pie altāra viens otram saka jaunais vīrs un sieva. Bērni, pieaugot un aizceļojot uz jaunām mājām, saviem vecākiem diemžēl nedod šādu solījumu, tāpēc var gadīties, ka vairs nezina dalīties savos priekos, un tā atsvešinās no vecākiem. Finansiālās nestabilitātes laiks varētu būt brīdis, kad beidzot atminēties šo solījumu – būt kopā bēdās.


Satuvinās, ja mīl

Darba un aizņemtības dēļ var aizmirsties par visu pasaulē notiekošo, nepamanīt, kā aizskrien laiks un attālināties no tā, kas ir dārgs un tuvs. Tāda neapzināta atsvešināšanās var notiek gan no tuviniekiem, gan no draugiem. Taču šajos laikos, kad kādam darba varbūt nav vairs tik daudz, kā bijis, acis paveras plašāk un atrodas citas vērtības, kuras darbs bija nolicis malā. Viena no vērtībām – draugi un ģimenes locekļi, kuri kļūst par patvēruma saliņu grūtajā laikā. «Jebkuras grūtības, ne tikai finansiālās var satuvināt gan ģimenes locekļus, gan draugus,» stāsta psihoterapeite Ilze Akmene, «tikai tas ir tādā gadījumā, ja attiecības ir mīlošas un uzticības pilnas, ja cilvēki viens otram ir svarīgi. Tādā gadījumā ģimene vai draugi kā mūris var nostāties pretī grūtībām un tās pārvarēt.»


Uzņemties barotāja lomu

Ja bijušas labas attiecības ģimenē, tad vecākiem vajadzētu būt gataviem sniegt atbalstu savam bērnam jebkurā brīdī, pat ja viņš nav ciemojies tik bieži kā gribētos. Vecākiem vajadzētu būt saprotošiem. «Pētījumi rāda, ka cilvēki, kas palīdz citiem, jūtas laimīgāki un apmierinātāki, tāpēc daudziem vecākiem sagādā prieku uzņemties barotāja lomu un savam lielajam dēliņam vai meitiņai pa ilgiem laikiem uztaisīt vakariņas vai arī finansiāli atbalstīt, ja to var,» pastāsta Ilze Akmene. Viņa uzskata, ka vecākiem tomēr būtu jādod mājiens, ka viņi vēlas saviem bērniem nozīmēt ko vairāk nekā tikai barotājus, un tad bērni, iespējams, paraudzīsies uz vecākiem citām acīm un spēs apmierināt viņu vēlmi pēc tuvākām attiecībām.


Pēdējā izeja

Var būt situācija, kad attiecības starp pieaugušo bērnu un vecākiem ir sarežģītas jau kopš bērnības, tad pieaugušais bērns apzināti izvairās un neapciemo vecākus. Lūgt viņiem palīdzību šādā gadījumā ir kā pēdējā iespējamā izeja strupceļā. Kā situāciju risināt, stāsta psihoterapeite: «Ja vecāki jūtas sāpināti un aizvainoti, bet ir patiesa vēlme attiecības uzlabot, var mēģināt uzsākt atklātu sarunu bez savstarpējiem apvainojumiem un pārmetumiem. Šādas sarunas var vecākus un bērnus pamazām tuvināt, ja abas puses atzīst, ka problēma pastāv un ir arī abpusēja vēlme to risināt. Lai cerētu uz labu rezultātu, abām pusēm jābūt visai iecietīgām un pretimnākošām.»


Dalīties padomos

«Vecāki ir kā osta, kurā ceram glābties no dzīves grūtībām, taču reizēm mēs aizmirstam pavaicāt, kas nepieciešams šai ostai un uztveram to kā pašsaprotamu,» teic Ilze Akmene. Norādot, ka nevajadzētu draugus un tuviniekus apciemot tikai tad, kad ir finansiālas vai kādas citas grūtības. Tas jādara daudz biežāk, lai labās attiecības nekur nezustu. Ekonomiski izdevīgi ir aiziet paēst vakariņas pie vecākiem vai draugiem, taču pēc tam vajadzētu kādu laiku vēl pabūt kopā, lai ciemošanās nebūtu tikai labuma meklēšana. «Varbūt tēvam un dēlam vai mātei un meitai par jauku brīdi izvēršas kāds kopā padarīts darbiņš. Šis varētu būt īstais laiks papētīt savas saknes un kopā pāršķirstīt vecus albumus, un uzzināt ko vairāk par savu bērnību, vecāku un vecvecāku dzīvi. Var apspriest arī praktiskus jautājumus un atklāt, ka gan vecāki, gan pieaugušie bērni viens otram var dot daudz derīgu padomu. Ar padomiem gan jābūt uzmanīgiem un jādod tie tikai tad, ja tos prasa. Nelūgti padomi var radīt vēlmi attālināties,» teic psihoterapeite.


Bail palūgt

Ir cilvēki, kas nav pieraduši lūgt palīdzību, pat bezizejas situācijā nespēj pārvarēt savu lepnumu. Psihoterapeite uzskata, ka šāds cilvēks acīmredzot no pieredzes iemācījies – vai nu nav vērts lūgt, jo kādreiz palīdzība atteikta, vai arī kāds izteicis aizskarošas piezīmes un viņam bail sajusties kā mūžīgajam parādniekam. «Nereti šāds raksturs izveidojas, vecākiem mēģinot ieaudzināt pārmērīgu pastāvīgumu, līdz viņš neuzticas pasaulei. Pieņemt no citiem palīdzību šim cilvēkam nozīmē zaudēt kontroli pār sevi un drošību, un var pārdzīvot arī dziļu kaunu, ka pats nav ticis galā,» stāsta Ilze Akmene. Ja šāds cilvēks tomēr ir spiests lūgt palīdzību, būtu vēlams viņam to sniegt smalkjūtīgi, pasakot, ka viņu saprotat un ticat, ka viņš drīz atkal tiks pats ar visu galā, bet noteikti neizplūstot komentāros par radušos situāciju.


Spogulis attiecībām

Šis laiks ir kā spogulis attiecībām un pārbaudījums arī jaunajām ģimenēm. Plānojot ģimenes budžetu, parādās jautājums par prioritātēm un motivāciju – cik man svarīga mana sieva vai vīrs un bērni, un cik es esmu gatavs darīt, lai mums visiem kopā būtu pēc iespējas labāk. Grūtā materiālā situācijā var nākties atteikties no kādām izklaidēm un likt lietā izdomu, kā papildināt budžetu, taču, ja jūtas nav dziļas un abpusējas, dusmas un neapmierinātība par šādu dzīvi drīz var ņemt virsroku un radīt vēlmi bēgt no mājām. «Ja cilvēki apzināsies, ka pašreizējās grūtības nebūs mūžīgas un viņu ģimene ir vērtība, kuras dēļ gribas pacensties, tad ģimenes saites kļūs tikai stiprākas. Cilvēki spēj izdarīt tiešām daudz, ja patiesi mīl un paši jūtas mīlēti un vajadzīgi,» teic psihoterapeite Ilze Akmene.


ATCERIES!

  • Draugi un ģimene ir kā patvērums grūtajā laikā; grūtības var satuvināt, ja attiecības ir tuvas un sirsnīgas

Cilvēki, kas palīdz citiem, jūtas laimīgāki un apmierinātāki, tāpēc daudziem sagādā prieku uzņemties barotāja lomu

Neaizmirsti apciemot draugus un tuviniekus daudz biežāk, nevis tikai tad, kad ir finansiālas vai kādas citas grūtības

Ir cilvēki, kas nekad nav pieraduši lūgt palīdzību, pat bezizejas situācijā nespēj pārvarēt savu lepnumu

Ja kādam – vīram vai sievai – jūtas nav dziļas un abpusējas, tad ģimenes saites no neapmierinātības par dzīvi, ko prasa kopīga ģimenes budžeta plānošana, var sairt


SARUNAS SATUVINA. Ja vecāki jūtas sāpināti un aizvainoti, bet ir patiesa vēlme attiecības uzlabot, var mēģināt uzsākt atklātu sarunu bez savstarpējiem apvainojumiem un pārmetumiem. Šādas sarunas var vecākus un bērnus pamazām tuvināt

Last Updated ( Monday, 26 September 2011 14:30 )