Kļūdīties ir cilvēcīgi Print
Written by Administrator   
Tuesday, 01 November 2011 10:52
 ATTIECĪBAS

 

Kļūdīties – vai cilvēcīgi?

 

Guna PUISĀNE, tālr. 67886805

Tā kā interneta forumi ir vieta, kur cilvēkiem izpausties un uzrakstīt visu, kas uz sirds, tad pozitīvi, ka tajos lasāmas ne tikai ķengāšanās par citiem, bet arī eksistenciālas dabas pārdomas. Tā vienā no interneta portāliem bija aizsākusies saruna par kļūdīšanos. Kāpēc cilvēki kļūdās un vai no kļūdām arī mācāmies? Kāds raksta: «Kļūdīties ir cilvēcīgi, bet nemitīgi meklēt kļūdām attaisnojumu ir nekrietni.» Viņam atbild cits rakstītājs: «Tā, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, saka atsevišķa cilvēku suga, kuri tā vietā, lai kļūdu atzītu un teiktu «Jā, tāds, lūk, es esmu!», sāk meklēt atrunas.» Šiem apgalvojumiem piekrīt arī psihoterapeites Vija Aleidzāne un Ilze Akmene.

 

Atkal un atkal

«Kļūdīties ir cilvēcīgi, jo teorētiski tas norāda, ka cilvēks dzīvo, aug, attīstās un mainās. Tas ir pašizaugsmes process, kad caur kļūdām it kā mācies – paskaties uz sekām, un saproti, ka atkārtot to vairs nevēlies. Diemžēl cilvēka dabā ir tāda īpašība, ka viņš ne īpaši grib mācīties. Ja vecās kļūdas netiek pamanītas un izlabotas, tad tādas pašas tiek pieļautas atkal un atkal,» skaidro eksistenciālās psihoterapijas speciāliste Vija Aleidzāne.

«Cilvēki kļūdās atkārtoti, jo dzīves laikā viņiem gan no vecāku, gan apkārtējās sabiedrības darbībām izveidojušies noteikti rīcības modeļi,» piebilst psihoterapeite Ilze Akmene. «Piemēram, ja bērns vai pusaudzis redz, ka vecāki kļūdās kaut vai izklaidības dēļ un tam nav nekādu īpašu seku, viņš nospriež, ka nekas traks jau nenotiks, ja arī viņš nebūs pārāk uzmanīgs un atbildīgs. Proti, lai no savām kļūdām mācītos, ir jāpiedzīvo, ka par tām ir jāatbild.»

 

Nenobriedusi personība

Visbiežāk atkārtoti kļūdās nenobriedušas personības. «Tās var būt personības gan redzami ar zemu pašvērtējumu, kas pārdzīvo un meklē dažādus attaisnojumus savai rīcībai, jo kauns atzīties, gan arī pašpārliecinātas personības, kuras principā uzskata, ka nekļūdās, bet bieži tādā veidā aizsargājas, jo, atzīstot savu vainu, tiek iedragāts viņu pašvērtējums, kas tāpat ir zems. Cilvēks, pats uzņemoties atbildību par savām kļūdām, var mainīties, psiholoģiski un garīgi augt un caur to neatkārtot jau iepriekš pieļautās kļūdas, un nenodarīt pāri apkārtējiem,» teic Vija Aleidzāne.

 

Ja nav spēka

Kļūdas var tikt pieļautas ne tikai dažādās dzīves situācijās un attiecībās, bet arī praktiski – darbā. Kāpēc darbinieks atkal un atkal darbu veic kļūdaini, arī tam ir vairāki iemesli. Vija Aleidzāne skaidro: «Mēs esam tikai cilvēki, katram ir savai personībai raksturīgas iezīmes, domāšana, uzvedība, reakcijas. Ja darbā regulāri parādās kļūdas, svarīgi tās atpazīt, jo tās var liecināt par izdegšanas simptomu, kad organisms ir fiziski un emocionāli izsīcis, kas bieži notiek pie pārslodzes darbā. To var pastiprināt personīgās krīzes, attiecības ģimenē, materiālās grūtības. Tas, protams, ietekmē darba kvalitāti.» Šādā gadījumā tik tiešām pastāv kļūdu limits. Kad tās kļūst par daudz, tā ir zīme – laiks apstāties un atpūsties, lai neizdegtu pavisam un tas nekaitētu veselībai.

 

Iespaido vide

Otrs faktors, kāpēc darbā nemitīgi kļūdāmies, var būt nelabvēlīgs mikroklimats kolektīvā, kas saistīts ar attiecībām starp kolēģiem un priekšnieku, priekšnieka vadības stilu. «Ja priekšnieks ir prasīgs pret padotajiem, vēlas no tiem vairāk nekā viņi kā personības ir spējīgi dot vai kolēģi aizraujas ar aprunāšanu, tad cilvēks, strādājot šādā vidē, bieži ir viens un aiz bailēm cenšas darbu darīt tik labi, cik vien var, taču reāli – jo vairāk cenšas, jo taisa vairāk kļūdu. Spriedze traucē strādāt, ir grūti koncentrēties,» stāsta Vija Aleidzāne. Līdzīgi ir ar bērniem skolā. Ja viņam grūti iet mācībās, vecākiem un skolotājiem vajadzētu pavērot, vai tajā nav vainojami kādi nelabvēlīgi apstākļi – citi skolēni izsmej vai izstumj no kolektīva.

Kļūdas bieži pieļauj arī bezatbildīgi cilvēki, kuri dara darbu ātri un pavirši, nepadomājot un nemaz neinteresējoties par sekām. Kvalitāte darbā trūkst arī tad, ja cilvēku nemaz neinteresē profesija, kurā viņš darbojas, kas tagad ir vērojam bezdarba apstākļos, kad cilvēki bieži vien ir spiesti strādāt darbu, kas nepatīk.

 

Nevar piedot?

Ir kļūdas, ko nevar izdzēst tik vienkārši kā datorā ierakstītu failu. «Tā kā attiecības veido divi, tad abi ar vai bez vārdiem nosaka, kas tajās pieļaujams un kas nē. Ja partneri ir mīloši, labi pazīst un izjūt viens otru, viņi kaut vai intuitīvi nojautīs, kādas kļūdas būs liels pāri darījums otram, un centīsies no tādām izvairīties,» stāsta Ilze Akmene. Viņa uzskata – ja attiecībās tomēr satikušies cilvēki, kas viens otram pārāk daudz nenozīmē, tad tās var sagraut daudzas mazas kļūdiņas vai pat viena liela. «Nav tāda universāla saraksta, kādas kļūdas cilvēki ir gatavi piedot un kādas nē. Tas ir atkarīgs no cilvēka personības, pieredzes, dzīvesgājuma, taču parasti visgrūtāk ir piedot nodevību.»

 

Sarkanā līnija

Vai var piedot kļūdas, ko pieļauj darbinieks? Tas ir atkarīgs vienīgi no priekšnieka, cik viņš ir pacietīgs. «Kādreiz padomju laikos bija tā – ja darbinieks pieļauj kļūdu, viņam jāraksta paskaidrojums. Pēc trīs paskaidrojumiem viņu varēja atlaist. Mūsdienās atlaiž arī bez brīdinājuma, tas atkarīgs no darba vadītāja pacietības mēra,» ir pārliecināta Vija Aleidzāne.

Darbā jābūt stingri nospraustām robežām, proti, darba devēja un ņēmēja starpā jāvienojas, kas ir pieļaujams un kas nē. «Ja priekšnieks ir nobriedusi personība, viņš jutīs starpību starp kļūdu darbinieka dzīvē notikušas nelaimes vai krīzes dēļ un regulārām kļūdām, kas liecina par bezatbildību. Katra priekšnieka paša ziņā ir noteikt – šeit ir sarkanā līnija, kuru es nepārkāpšu, un padotais tiks sodīts vai viņam būs jāaiziet no darba. Ja priekšnieks pats ir haotiska un bezatbildīga personība, tad viņš zināmā mērā sader kopā ar bezatbildīgo darbinieku, un nemitīgi labot otra kļūdas – tā var kļūt pat par sava veida līdzatkarību,» uzskata psihoterapeite Ilze Akmene.


DER ZINĀT!

  • Kļūdu pieļaušana ir pašizaugsmes process, jo caur tām it kā mācies – paskaties uz sekām, un saproti, ka atkārtot to vairs nevēlies

  • Savas kļūdas nekad neatzīst pašpārliecinātas, narcistiskas personības, tās uzskata, ka vienmēr dara visu pareizu

  • Ja darbā regulāri parādās kļūdas, tad tas var būt kā simptoms, iespējams, izdegšanas sindromam

  • Kļūdas rodas arī no bailēm

  • Nav universāla saraksta, kādas kļūdas cilvēki ir gatavi piedot un kādas nē. Tas ir atkarīgs no cilvēka personības, pieredzes, dzīvesgājuma

 

Bilde pasūtīta F64 12. oktobrī par tēmu „kāpēc cilvēki kļūdās”

PALĪDZ ATTĪSTĪTIES. No kļūdām var mācīties, tāpēc tās nevajadzētu uztvert kā kaut ko šausmīgu, bet gan kā normālu dzīves attīstības procesu. Protams, kļūdas, kas pieļautas bezatbildīgas rīcības dēļ ne vienmēr ir piedodamas


NRA, Oktobris